Vācu aitu suns/ German Shepherd Dog Vācijā 18. – 19. gadsimtā bija savi aitu suņi, kuri, kaut atšķīrās ar krāsu, spalvas tipu,

tomēr bija ar kopīgām iezīmēm: izmēru, konstitūciju, temperamentu, veiklību, paklausību un labu ožu. Kas zina,

kā tagad izskatītos vācu aitu suns, ja nebijis viens aizrautīgs un enerģisks cilvēks- Makss fon Štefanicss.

Sapņa realizācijai viņš arī veltīja visu savu dzīvi. Savu audzētavu Makss fon Štefanics nosauc tāpat kā savu īpašumu

– „Grafrat”. Frankfurtē no Šparvasera nopirkto 3 gadīgo suni Hektoru Linksrhein viņš pārdēvē par Horandu von Grafrat.

Horands ir visu mūsdienu vācu aitu suņu ciltstēvs. Vēlāk ar pirmo numuru viņš tiks ierakstīts Vācijas vācu aitu suņu Apvienības

ciltsgrāmatā. 2001. gadā Vācu aitu suņu Apvienībā (SV) ir notikuši 4252 eksāmeni dažādos dresūras veidos, kurus ir veiksmīgi

nolikuši 42482 suņi, tajā pašā laikā 179 izstādēs, kurās tiek vērtēts eksterjers, ir piedalījušies 15189 vācu aitu suņi.

Krustojot ziemeļvācu un dienvidvācu suņus, tika atrasts ceļš uz mūsdienu vācu aitu suni. Audzētāji centās šķirnē nostiprināt abu

tipu vēlamās īpašības, tiekot vaļā no nevēlamajām. Vaislai tika atlasīti spēcīgi suņi ar stāvošām ausīm, zobenveida asti,

temperamentīgi, izturīgi, ar labu ožu, drosmīgi un viegli apmācami. Rezultāti uz sevi nelika ilgi gaidīt. Par jaunā tipa suņiem sāka

interesēties policija un armija.1923. gadā vācu aitu suņu cienītāju skaits pieauga līdz 57000 cilvēkiem. Pēckara gados, dienesta

suņu nozīme, no kuriem 90% ir vācu aitu suņi, nemazinājās. Šodien vācu aitu suns ir stiprs, kustīgs suns ar spēcīgu skeletu,

mazliet izstiepts ( skausta augstuma attiecība pret ķermeņa garumu ir 9 pret 10). Spēcīga galva ar stipriem žokļiem ( sakodienā

spiediens starp zobiem sasniedz 1650 kg/cm2), ausis vidēja izmēra, trīsstūra formas, stāvas, pavērstas uz priekšu un augstu

novietotas.

Acis tumšas, skats modrs, pilns dzīvesprieka. Suņi vīrišķīgi, kuces sievišķīgas. Mugura stipra, skausts augsts un garš. Jostasvieta

īsa, viegli iezīmēta, krusti gari, vienmērīgā slīpumā līdz astes pamatnei. Priekšpuse taisna,krūtis mēreni platas un dziļas,

dziļumā līdz elkonim, vēders mēreni pievilkts . Priekškājām un pakaļkājām labi izteikti leņķi, kas kopā ar spēcīgo muguru

nodrošina ļoti efektīvas kustības ar spēcīgu grūdienu un brīvu gaitu. Var teikt, ka viena no raksturojošām šķirnes pazīmēm

ir vācu aitu suņa zemais plūstošais riksis. Katru gadu kādā no Vācijas lielākajām pilsētām notiek vācu aitu suņu pasaules

Čempionāts, kurā piedalās kā Vācijas suņi, tā arī dalībnieki no visām pasaules valstīm. Šajā izstādē (piedalās ap 2000 suņu)

kompetenti Vācijas Vācu aitu suņu apvienības tiesneši novērtē suņus atsevišķās grupās gan pēc vecuma, gan dzimuma.

Vecākiem par 2 gadiem, tā sauktās „darba klases” suņiem ( citās šķirnēs pazīstamās „atklātās klases” izstādēs, ko organizē

SV, Vācijā nepastāv) no sākuma jāiziet „drosmes” pārbaude. Suņiem ir jāparāda kā drosme un izturība, aizstāvot pavadoni,

tā arī viņa vadāmība. Tie suņi, kuri parāda sliktus vai ne tik labus rezultātus, tālāk izstādē nepiedalās. Jāpiezīmē, ka arī

bez dresūras diplomiem un displāzijas pārbaudes, suņi izstādei netiek pielaisti. Veiksmīgi strādājošā Vācijas Vācu aitu suņu

apvienība (SV) ir vācu suņu šķirņu Savienības partnere, kurā ir apvienoti citu suņu šķirņu cienītāji un kopā sadarbojas ar pasaules

lielāko kinoloģisko organizāciju -Starptautisko Kinoloģisko Federāciju (FCI). Bez tam 1974. gadā dibinās Starptautiskā vācu

aitu suņu audzētāju apvienība (WUSV), lai palīdzētu vācu aitu suņu piekritējiem visā pasaulē veiksmīgāk strādāt ar šo brīnišķīgo

šķirni. Kopš 1998. gada arī Latvijā dzimušie un izaugušie vācu aitu suņi sekmīgi piedalās lielākajās pasaules izstādēs.

Bet, ja Jums ir vajadzīgs labs draugs un sargs, tad labāku suni neatrast, tomēr jāpatur prātā, ka vācu aitu suns labāk domāts

dzīvei ārā. Lai turētu šo suni dzīvoklī, jāpadomā par garām pastaigām un pazemināta tauku satura barību. Lai gan, jāuzsver, svaigs

gaiss un vēsums ir derīgāks. Vācu aitu suns ir pati populārākā suņu šķirne Latvijā. Par to var spriest pēc katru gadu dzimušo

kucēnu skaita. Vācu aitu suns ir pamata suņu šķirne policijā un Latvijas robežsardzē. Un to nosaka ne jau mainīgā mode,

bet gan Šķirnes No1 lieliskās īpašības.

V. Petrovs, vācu aitu suņu audzētājs, FCI vācu aitu suņu eksperts, instruktors.

 Suņu gūžu & elkoņu displāzija

Suņu hip displāzija ir slimība, kas sākas jaunos suņiem ar nestabilitāti vai dziļo gūžas locītavas relaksācija. no sasaisti Laxity ir atbildīgs par pirmajām klīniskām pazīmēm. Ar gūžas kustība stiepjas ar šķiedru locītavu kapsulu un saites, kas savieno ciskas kaula galvu ar iegurņa, radot sāpes un pieklibo. Ar (gūžas dobumu) viegli deformēta ar nepārtrauktu augšstilba galvas kustību. Var rasties microfracturing kaula microfracturing, kas izraisa vairāk sāpju un pieklibo jaunos suņiem. Suņa fizioloģiskā reakcija uz locītavu nenoteiktības ir proliferatīva fibroplasia vai kopīgās kapsulas sabiezējumu un no vai jauna kaula veidošanās uz no malas un augšstilba kakls, osteoartrītu progresē suņa dzīves laikā. Tomēr osteoartrīta radioloģiskās pazīmes ne vienmēr ir saistītas ar klīnisko funkciju.

hip displāzija cēloņi ir vairāku, un tie ietver gan iedzimtu, gan vides faktorus. ātri augšanas un svara pieaugums, ko izraisa pārmērīga uztura uzņemšana, var veicināt gūžas displāzija attīstību. Dažas vieglas un atkārtotas traumas, kas izraisa sinoviālā iekaisumu (locītavu pārklājums), arī var būt svarīgs iemesls.

Klīniskās pazīmes
hip displāzija klīniskās pazīmes ietver pieklibo, izturību pret pieaugumu vai lēcienu, svara pārvietošanu uz priekšējās ekstremitātes, muskuļu masas zudumu aizmugures ekstremitātēs un sāpes, manipulējot ar gurniem. Suņiem var būt klīniskās pazīmes jebkurā slimības attīstības stadijā, lai gan daudziem suņiem ar gūžas displāzija nav redzamu klīnisku pazīmju. Dažiem suņiem ir sāpes vecumā no 6 līdz 8 mēnešiem, bet viņi atgūtu, kamēr viņi aug. Tā kā osteoartrītu attīstās ar vecumu, dažiem suņiem var būt tādas klīniskas pazīmes kā cilvēkiem ar artrītu, piemēram, pieklibo pēc neparastas, pieklibo pēc ilgstošas dzemdībām, nopietnas problēmas, ja tās ir liekais svars.

Eksāmeni, atklāšanas testi un attēls
Ar eksāmenā iekļauts ir un no palpējot novērtējums. Daudziem suņiem ir sāpes, kad viņi stiept gūžas locītavas, pārvietojas kāju atpakaļ. Standarta rentgenogrāfiski skats, lai diagnosticētu gūžas displāzija, ir iegurņa skats uz iegurņa ar pagarināt pakaļkājas kas veidā un palika uz iekšpusi, lai koncentrētos uz patellas ceļa rieva.
Sunim ir jābūt iemidzina vai anestēzijā, lai atpūsties un būtu pareizā stāvoklī. Jūs varat izmantot skatu uz muguras muguras malu, lai noteiktu muguras muguras malas leņķi un stāvokli, novērtējot suni par iegurņa osteotomy.

Diferenciālā diagnoze.
Jaunajiem suņiem ir jānošķir gūžas displāzija un,, ko izraisa panosteítis, osteocondrosis un dažreiz par daļēju vai pilnīgu galvaskausa savstarpējās kaitējuma traumu. Ja pacientiem ir nepieciešams atbrīvoties no sāpēm un pieklibo, kas saistīta ar spiedienu uz nervu saknēm uz muguras, un,, kas saistīta ar galvaskausa savstarpējās savstarpējās, poliartrīts vai kaulu jaunveidojums (vēža) bojājumiem pirms klīnisko simptomu apstiprināšanas no Hip Dysplasia. Daudziem suņiem ir acīmredzama gūžas displāzija kas, tomēr, izraisa vēl viena problēma.

Apstrādes iespējas
Ārstēšana atkarīga no suņa vecuma, diskomforta pakāpes, fiziskajiem un ģeogrāfiskajiem atklājumiem, un īpašnieka cerībām un ekonomisko situāciju. par displāzija dēļ jauniem un pieaugušiem dzīvniekiem ar gūžas sāpēm ir konservatīvas un ķirurģiskas iespējas.
Vairumā jaunu dzīvnieku izmanto konservatīvu vai medicīnisku ārstēšanu. Lai gan agrīna ķirurģiska iejaukšanās ar jaunatni kaunuma sinfisiodesis vai trīskāršā iegurņa osteotomy var uzlabot prognozes par pieņemamu ilgtermiņa klīnisko funkciju, aptuveni 75 % jaunu pacientu, kas tiek ārstēti konservatīvi, atgūst pieņemamu klīnisko funkciju.
Pārējos 25 % ir nepieciešama medicīniska vai ķirurģiska ārstēšana kādā dzīves brīdī.
Ja, kas jaunāki par 20 nedēļām, var veikt jauniešu kaunuma sinfisiodesis (Spj), tehniku, lai apturētu kaunuma (iegurņa daļas) augšanu, ar mērķi mainīt iegurņa augšanu un palielināt,. grādu pārklājuma pakāpe pār augšstilba galvu.
Lielākā daļa šī vecuma kucēnu nav liecina klīnisko klīniskās pazīmes, tāpēc diagnoze ir atkarīga no skrīninga metodes izmantošanas, lai dokumentētu gūžas nenoteiktības, piemēram, Penn hip, kas nosaka dzīvniekus, kuri var būt kandidāti procedūrai.

Jauni suņi (mazāk nekā gads) ar dziļu relaksācija relaksācija, bet bez artrīta izmaiņām, var ārstēt ar iegurņa osteotomy (saukta arī par trīskāršā osteotomy iegurņa). Šī procedūra ir samazināt iegurņa kaulu trīs vietās un pagriezt to, lai stabilizētu gūžas sasaisti un daudzos gadījumos aizkavētu osteoartrīta progresēšanu.
Jauni suņi ar osteoartrītu gūs labumu no šīs procedūras un pēc vajadzības tiks ārstēti medicīniski.

Pieaugušiem suņiem ar gūžas displāzija, kuriem nav klīnisku pazīmju, nav nepieciešama medicīniska vai ķirurģiska ārstēšana. Šiem suņiem ir jābūt plānās un praksei jābūt mēreniem un konsekventiem, lai attīstītu labu muskuļu masu, kas atbalsta gurniem.
Pieauguši suņi ar neregulāru pieklibo var tikt ārstēti ar Nsaids un atpūtu. Ja, var būt saistīts ar konkrētu darbību, ir labāk izvairīties no aktivitātes.
Kad, samazinās, lēnām jāizveido konsekventa vingrinājumu programma. Ja, tiek atkārtots, tad vingrojumi ir jāsamazina un zāles tiek ievadītas vēlreiz. Ir jādara viss, lai suns paliktu plānās. Ideālā variantā jums vajadzētu būt iespējai viegli sajust ribas. Ja suņiem tikai svara zudums var atvieglot klīniskos simptomus.
Ja medicīniskā ārstēšana nenodrošina sāpju reljefu un saprātīgu funkciju, suns ir kandidāts vienai no divām ķirurģiskām procedūrām, lai atjaunotu gūžas sasaisti. Galvas un augšstilba kaula osteotomy ir noņemt gūžas locītavas gūžas kaula daļu. Ar atgūst ar šķiedru audumu un daudzos gadījumos ļauj dzīvei bez sāpēm.

Kopējā gūžas nomaiņa (KTN) ir aizstāt gūžas sasaisti ar metāla un polietilēna protēžu. Šī procedūra ļauj jums atgūt normālu ekstremitāšu darbību lielos suņiem. Procedūra ir dārga, jo notiek implanti un tehniskās prasības, un ir nepieciešama īpašnieku apņemšanās sekot seko.

Autors: Ann Džonsons, DMV, MS, diploms pa cvaes
Avots: raksts vetpaxis